ak, Manu bērniņ, Es jūs visus mācīšu ar Savu šķīstījošo Uguni – pagaidi, un tu kļūsi šo notikumu lieciniece; tagad, bērniņ, klausies un raksti:

vēl pavisam nesen neviena no zemes tautām neticēja, ka ienaidnieks – sarkanais pūķis – tik pēkšņi zaudēs savu varu pār Krieviju; Vassula, tavas māsas Krievijas sacelšanos pret Mani izraisīja pasaules grēki un noziegumi; tirānija nāk no apakšas;

vai Es spētu aprakstīt viņas bērnu ciešanas, ar ko gan, meitiņ, Es tās varētu salīdzināt? Debesis sēroja pār viņas bērniem, viņas dēli bezpalīdzīgi gulēja zemē, un nebija pat neviena viņu tuvumā, kas tos apraudātu… vai viņu vidū būtu atradies kāds pietiekami spēcīgs, kurš varētu nogalināt pūķi? nē, jo viņus klāja tikai pār kauliem pārvilkta āda… viņas bērni, ienaidnieka apspiesti, gāja ubagot Maizi; viņi sabruka zem savām nastām; ikviens viņu apslēptais mēģinājums rast patvērumu Manās Rokās tiktu nežēlīgi sodīts; viņiem netika atļauts ar dedzību pieķerties Man, jo vajātāji, daudz veiklāki un acīgāki par odzēm, izsekoja ikvienu viņu sperto soli; rodoties aizdomām, ka zem kāda matrača varētu slēpties Dzīvības Grāmata, Mani bērni šo aizdomu dēļ uzreiz tiktu mocīti, izsekoti un likti cietumos;

ai, meitiņ, Manas acis nemitīgi lēja asaras, noskatoties, kā zobens nolēma klusumam šo tautu; priesteri un pravieši tika nolemti cietumam un bija spiesti mājot tumsībā, daudzi no viņiem Manu Acu priekšā tika slepkavoti bez žēlastības; šī tauta, mirdzoša kā safīrs, iepriecinājuma cietoksnis, kas agrāk Mani atklāti slavēja un godināja, tagad pasaules noziegumu un grēku dēļ tika padarīta par sausu un izkaltušu zemi; meitiņ, Es tev saku: tava māsa Krievija vēl nav parādījusi, ko tā izdarīs Manā Vārdā;

svētku un līksmības dienai vēl tikai jānāk, tomēr cik ļoti Es ilgojos, lai tā jau būtu klāt!

lūdzies, lūdzies par šo Godības pilno dienu;