1990. gada 29. janvāris
Kungs?
Es esmu, maziņā, lūgsimies kopā:
„Kungs, mans Dievs, pacel manu dvēseli no tumsības Savā Gaismā, ietver to Savā Svētajā Sirdī. Pabaro manu dvēseli ar Savu Vārdu, dāvā tai Sava Svētā Vārda svaidījumu un sagatavo to uzklausīt Tevi; apdves manu dvēseli ar Savu svēto smaržu, atdzīvini to, savaldzini manu dvēseli, lai tā spētu iepriecināt Tavējo; Tēvs, izgrezno mani, Tavu bērnu, pilinot pār mani Savas šķīstās mirres; Tu mani esi ievedis Savā Debesu pagalmā, vietā, kur tiek nosēdināti visi izredzētie, un Tu mani esi parādījis Saviem eņģeļiem; pēc kā gan vēl lai ilgojas mana dvēsele?
Tavs Gars man ir dāvājis dzīvību, un Tu, Dzīvā Maize, esi mani atjaunojis, Tu man esi devis dzert Savas asinis, lai darītu mani līdzdalīgu Tavā Valstībā un mūžīgajā Dzīvē.
Slava Visaugstākajam! Lai ir godināts svētumu Svētums, slavēts lai ir mūsu Kungs! Lai ir svētīts Kungs par Viņa Žēlsirdību un Mīlestību, kura sniedzas uz paaudžu paaudzēm un ilgs mūžīgi. Āmen.”
labi, Mans bērns;
|