|
1999. gada 20. janvāris
(Kungs man dāvāja šādu redzējumu: Es redzēju vairākus 8 – 10 gadus vecus zēnus, kuri spēlēja kādu neprātīgu un bīstamu spēli. Viņi staigāja pa aptuveni septiņus stāvus augstas mājas karnīzes malu.
Daži no zēniem, it kā spēlēdami paslēpes, slēpās aiz ūdens notekas caurules. Zem viņiem bija vairāki metri tukšuma. Viens no zēniem pat lēca laukā pa logu, lai ielēktu kaimiņu mājas logā. Es aizvēru acis, jo nespēju panest pat domu, ka kāds no viņiem varētu paslīdēt un nokrist. Ņemot vērā augstumu, kritiens būtu nāvējošs. Es biju pārbijusies viņu dēļ un nespēju saprast, kā viņi var tik ļoti riskēt ar savu dzīvību un spēlēt šīs bīstamās spēles. Tad es sapratu viņu bezbailības iemeslu – zēni neredzēja, nesaprata un neapzinājās iespējamās briesmas.)
Vassula, šajā vienotības nedēļā Es tev dodu Savu mieru; Es, Dievs, tevi esmu aicinājis uz dzīvi mierā; meitiņ, ko tu esi ieraudzījusi? ko tu esi novērojusi? vai tu neesi dzirdējusi, kā pirms tam Es sacīju: „nebīsties no tiem, kuri var nokaut miesu, bet nevar nogalināt dvēseli; labāk bīsties no tā, kurš var iznīcināt gan miesu, gan dvēseli, iemetot tos abus ellē;” ļauj Man tev izskaidrot šo redzējumu: tevis redzētie zēni ir daži no tiem, kuri ir tavā tuvumā; tie ir cilvēki, kurus Gars reiz ir mudinājis sekot Maniem Vēstījumiem un kuri ir dāvājuši arī savu palīdzību; šodien Sātans viņus sijā kā pelavas no kviešiem, viņiem pašiem to neapzinoties, viņš tos ir ievadījis bīstamās rotaļās; ja viņi pakristu, viņu dvēseles tiktu nāvīgi ievainotas; tomēr, ja viņi ieklausītos Mana Gara Balsī, tad viņi pārtrauktu savus ļaunos darbus un dzīvotu;
tātad, kāds ir visaugstākais likums, kādu Es jums esmu devis Savos Rakstos? vai tas nebija: „tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu”? līdz šai dienai visi tie, 1 kurus tu redzēji Manis dotajā vīzijā, domā, ka viņi ir taisnīgi; ja tā ir taisnība, tad lai viņi to parāda ar pazemību un žēlsirdību savos darbos un ar mīlestību, kāda tiem ir citam pret citu; daži no viņiem nav izturējušies ar cieņu pret nabagajiem un pret to, kurai Es esmu uzticējis nest Manus Vārdus 2 un īstenot Manas intereses; jā! tieši kā šajā redzējumā – ja tu viņus brīdinātu, tie neklausītos … un tajā pašā laikā arī Es, tāpat kā tu savā redzējumā, drebu, iedomājoties, ka viņu kritiens varētu būt liktenīgs! Mani bērni, kurus bija aicinājis un pamudinājis Mans Gars un kuri tagad ir padevušies kārdinājumiem, – ja vien viņi atļautu Svētajam Garam tos vadīt, tad nebūtu pakļauti briesmām; lai tas notiktu, viņiem ir jānāk pie Manis un jānožēlo savi grēki; viņiem nevajadzētu ļaunprātīgi izmantot Manu labestību un iecietību; drīzāk tās viņiem būtu jālieto, lai nāktu pie grēku nožēlas, tad viņiem tiks piedots un tie nezaudēs Manu Sirdi;
Es apsolu, ka ikviens, kurš nolems darīt labu, dodams Man godu, un izlīgs ar Mani un ar savu tuvāko, tas iemantos mieru un nāks pie atziņas, ka savās vājībās un snaudā viņš ir novests no ceļa; Es nevēlos, lai kāds Man vēl liktu raizēties; nevienam arī nevajadzētu sevi maldināt ar domām par savu taisnīgumu, Es atkārtoju Savu brīdinājumu – nepievilieties, domādami, ka esat taisni; ja kāds ir nolēmis, ka strādās Man, tad tam ir jāliek savi soļi Manās Pēdās un no visas sirds, ar cieņu un prieku jānes Mans Krusts; ja tas tiek darīts no labas gribas, tad viņi tiks pienācīgi atalgoti par visu, kas labi paveikts Manā Vārdā;
neviens nevar uzkundzēties pār kādu, jo Es esmu vienīgais Kungs; 3 Es viņus mudinu atgriezties un pievērsties Man, un pierādīt Man savu labo gribu; Vassula, ik reizes vērsies pēc padoma pie Manis, un Es tev došu atbildi; Es tevi svētīju, cieši turies pie Cerības; 4meitiņ, esi drosmīga; ic;
(Šis vēstījums tika dots divām „Patiesas dzīves Dievā” asociācijām. Es pati nezināju, ka viņu vidū valda šķelšanās un nesaskaņas. Pēc vīzijas es sapratu, uz ko attiecas šis vēstījums, un arī Kungs man ļāva noprast, kam tas ir adresēts.
Viņu vidū bija kāds, kurš īpaši izteikti centās uzkundzēties pārējiem, un Jēzum tas nepatika. Jēzus bija neapmierināts arī ar pārējiem – viņi bija tuvu liktenīgajam kritienam, tādēļ Dievs Savā neizmērojamajā Mīlestībā iejaucās.)
1999. gada 20. janvāris
Mana Vassula, pasaki Man, vai tev apkārt vai pasaulē ir kaut kas, kas varētu tev piedāvāt izsmalcinātākus un mīlestības pilnākus iepriecinājumus, nekā tas, ka tu esi kopā ar Mani, tikai ar Mani vienīgo? ko tev dod Mana Klātbūtne?
(Kamēr meklēju vārdus, jutu, kā pār mani nonāk Svētais Gars…)
- priekšnojautas par to, ko nozīmē lūkoties Svētlaimībā;
- Tavas Godības uzlūkošanu;
- pāri plūstošu iepriecinājumu, kuru saņēma svētie – tie, kuriem Tavā priekšā bija kādi nopelni. Man nav neviena…
- apziņu, ka Tavā pārpasaulīgajā gaismā Tu, Dievs, Kas piepildi visas lietas, neesot pakļauts to ierobežojumiem, vari mājot manī…
- Tavā Klātbūtnē es piedzīvoju prieku, gaismu, ilgu pilnas nopūtas un ilgas arvien dziļāk iegremdēties kontemplācijā, vēlmi ieraudzīt to, ko neviena acs nav redzējusi, un sadzirdēt to, ko neviena auss nav dzirdējusi…
meitiņ, turpini atbalstīties pret Mani un kopīgi, paņemot tevi zem rokas – kā līgavu, kuru viņas tēvs vai kāds radinieks ved pie altāra pretim Līgavainim, Es tevi ievedīšu Savā Valstībā, lai tajā tu, sajūsmas pilnu eņģeļu pulku vidū, valdītu līdz ar Mani [1], un neizmērojamā priekā iemājotu mūžīgajā Godībā; tad visas Debesis uzgavilēs un dziedās:
„Dievs valda! Lai priecājas zeme un gavilē kalni! ķēnišķīgā izšķērdībā kungu Kungs ir atradis iepriecinājumu Savā izredzētajā; tagad slavēsim Kungu, Kurš ir viņu radījis; pagodiniet Kungu, slavinot Viņu!” jā! Es tev esmu ļāvis sadzirdēt Savu Balsi, esmu tev ļāvis ieraudzīt Mani vaigu vaigā; un kādēļ? kāpēc Es tev esmu izrādījis šādu labvēlību?
Lai caur Saviem Vēstījumiem izglābtu šo paaudzi?
lai jums visiem parādītu Savu bezgalīgo Žēlsirdību; lai caur to, ko tev esmu uzticējis nest, Es caur tavu muti skandētu dzejas rindas katrā solī, ko tu spertu, un glābtu šo paaudzi …
Manas Sirds vīraks un mierinošā smarža, tu neesi viena, Es, tavs Kungs un Pestītājs esmu ar tevi; Manas Baznīcas greznums, pacel savas acis uz Mani [2] un esi svētīta; Mans Iemīļotais visu Savu Sirdi ir ielicis Mīlestības dziesmā uz Savu radību.
Viņš ir licis atskanēt arfu skaņām, kuru atbalss aicina visu pasauli dzīvot patiesu dzīvi Viņā.
Viņa Dievišķajai Žēlsirdībai pāri plūstot, Viņš piepilda ikvienu vajadzību.
Ak, Svētais, Tavs Visšķīstākais Vārds sasniedz pat visattālākās tautas. Jā! Veselas tautas Tu esi aizdedzinājis ar Savu dievišķo saldumu, atturēdams cilvēkus no grēka un apklusinādams to ļaužu kurnēšanu, kuri Tev pretojas.
vai Es kādai dvēselei esmu liedzis Savu Mīlestību un Žēlsirdību?
Nekad…
ja Es dzīvoju kādas pilsētas 3 iekšienē, vai šī pilsēta varētu krist? vai neesi lasījusi: „no Svētnīcas izplūst Upe, 4 kuras straume atveldzē Dieva pilsētu un svētdara Visaugstā Dieva mājas vietu;” Es esmu Dievs; Ak, mūsu dvēseles Pavasari – kā gan lai aprakstu to veidu, kādā Tu esi pieskāries mūsu nožēlojamībai? Lūk, Tu stāvi mūsu priekšā, dāvādams mums Savu Mīlestību un Žēlsirdību. Kā zelta pīlārus uz sudraba pamatnēm Tu dari stingras mūsu kājas.
Ar vienu vienīgu Tavu Acu skatienu Tu pārveido mūsu sejas, darīdams tās līdzīgas gaismekļiem sakrālajā Lukturī.
Patiešām, vienīgi Dzīvības Upe, kuras straumes atveldzē Dieva pilsētu, to arī svētdara.
Raksti saka, un tie, cilvēkus Mīlošais, ir Tevis Paša Vārdi, ka ikviens, kurš Tevi mīl, turēs Tavus Vārdus, un Tavs Tēvs viņu mīlēs, un Jūs abi nāksiet pie viņa un ņemsiet viņā Sev mājvietu.
(Jņ 14, 23)
Es esmu neizsakāmu iepriecinājumu Avots; Savā bezgalīgajā Žēlsirdībā Es vēlos tavu dvēseli pārveidot Ēdenē, Mūsu Trīsvienīgajam Svētumam piemērotā vietā; Es vēlos vest atpakaļ pie Sevis katru dvēseli, Es vēlos, lai dvēselēm būtu pieeja viņu Atdusas Vietai; tādēļ, Mana Vassula, Manis dēļ esi apņēmības pilna sargāt Manas mācības; vai redzi? zeme ir nesusi ražu, kalni un ielejas zemu noliecas, kad Es eju garām; 1 caur šo atklāsmi ir dzirdama Mana Balss; neņem vērā tos, kas sirdī lepni; atceries, Mana iemīļotā, ka Man pieder vara nogāzt karaļus un valstības, ja tie kļūst par šķērsli Manā ceļā; „Ko raugāties skaudīgi jūs, daudzvirsotņu kalni, uz kalnu, 2 kurā Dievam patīk mājot? Tiešām, tas Kungs tur mājos mūžīgi!” (Ps 68, 17)Mans Svētais Gars ir iečukstējis tev ausī vārdus, kuri ir saldāki par medu, pat par medu, kurš pil no kārēm, pieceļot tevi un citus no mirušajiem; vai redzi? pestīšana nāk no Manis;
Mana mīļotā, esi piemērs citiem un mīli Manu Garu, jo Viņš kādu dienu dāvās tev atalgojumu par taviem darbiem un … nebīsties no tiem, kuriem šķiet, ka viņiem ir vara pakļaut visas lietas – Es esmu ar tevi un esmu tavā pusē;
Mana Vassula, Es atkal tev lūdzu būt par liliju Manā dārzā 3 un dāvāt Man savu smaržu; Mana izredzētā, dves uz Mani savu smaržu, Es nopūšos pēc tavas mīlestības, pēc tā, lai tu sevi atdotu Man, pēc tavas nosvērtības; tu, kurai vienīgai Es esmu uzticējis šo Savas Sirds dārgumu! 4 tagad paliec Manos apskāvienos, iesmaržo Mani ar savu niecību, bet Es savukārt apdvesīšu tevi ar Savu smaržu, lai tu būtu Manas Debesis! cieši turies pie Manis un pie visa, ko Es tev brīvi esmu devis; nekad nepagursti no rakstīšanas;
Es esmu ar tevi; ic;
1 Kungs man ikvienu no viņiem nosauca vārdā.
3 Kungs vēlas pateikt, ka grupā, kas kalpo Dievam, neviens nedrīkst kļūt par diktatoru, kurš pavēl citiem un vēlas kontrolēt visu notiekošo.
4 T.i. – „cieši turies pie Manis”.
[2] Kad es to izdarīju, es ieraudzīju To, kuru mana sirds tā mīl, smaidošu, parādot man vēlreiz Savas vaigu bedrītes.
1 Šie vārdi ir simboliski. Tie nozīmē, ka gan varenie, gan nenozīmīgie pazemībā zemu noliecas Dieva ieceru priekšā un tās pieņem.
2 Dievs vēlas pateikt, ka nevienam nav tiesību kritizēt tos, kurus Viņš izvēlas un dara par Savu mājvietu.
4 Šie vārdi izskanēja kā nopūta, lai arī Kungs tos izteica skaļā Balsī un ar dedzību.
|
Saraksts pēc alfabēta 
