1995. gada 21. novembris
Vai būšu pūlējusies velti? Vai izšķiedu savus spēkus bezjēdzīgi? Visu šo ceļu taču mēs veicām kopā. Tu esi mani apveltījis ar šo harizmu, un tādēļ, mans Dievs, Tu vienmēr esi bijis mans Stiprums.
Mana Vassula, kādēļ tu runā pagātnē un saki „biji mans Stiprums”? tu vēl arvien Man kalpo, un tu tiec nepārtraukti Manis stiprināta; Es vēl arvien esmu tavs Spēks un vienmēr tāds būšu … nē, tavs darbs nav bijis veltīgs, un tu neesi bezjēdzīgi izšķiedusi savus spēkus; tava pilnīgā sevis atdošana Manā Garā ir darījusi brīnumu lietas; vai valsts piedzimst vienā dienā? tāpat arī Vienotība nav sasniedzama vienā dienā, jo daudzi no Maniem izredzētajiem iet paši savus ceļus; tautām ir tikusi sūtīta Balss, lai runātu uz Maniem bērniem, tos mierinātu un atvestu atpakaļ pie Manis; Es esmu sagādājis sēklas, ko iesēt izlīgšanas laukā, Es esmu tevi apgādājis ar Savu garīgo maizi, lai Mans Vārds piepildītu tos, kuri izjūt trūkumu;
- Vassula, tavs skrējiens vēl nav galā, jo Es esmu tevi radījis un darījis par Savu ieroci pret Iznīcinātāju, kurš daudzus no Maniem ļaudīm padara aklus; tev nebūs ne no kā jābaidās, jo Es esmu ar tevi …
jā, Iznīcinātājs patiešām ir sagūstījis viņu prātus ar savas varas spēku, kāds viņam ir pār pasauli – viņa vārds Rakstos ir trīs nešķīstie gari, kuri veido trīsstūri; šie trīs nešķīstie gari iznāk no pūķa rīkles, no Zvēra un no viltus pravieša; [1] izdzirdot tevi, viņi ir pamodušies, jo tu esi Mana Atbalss, un tie ir zvērējuši pie Mana Biķera iznīcināšanas, ka apklusinās tevi; tie ir zvērējuši, ka celsies un nāks pār tevi, un vērsīsies pret tevi kā bangojoša jūra;
Manu eņģelīt, pateicoties tavam trauslumam, Es atbruņošu varenos; pateicoties tavai niecībai, Es atklāšu Savu Spēku un sagraušu viņu valstības;
meitiņ, esi drosmīga, un Es atjaunošu patiesību; Es tevi svētīju;
|