Manas Vissvētākās Sirds meitiņ, Es vēlētos, lai tu pierakstītu Manus Vārdus; uzklausi Manu Balsi no Debesīm;

Mani vārdi par Samierināšanos, Mieru, un Vienotību nav tikuši uzklausīti un ņemti vērā – Es vienreiz esmu runājis un vairāk to nedarīšu; Es vairs neteikšu neko jaunu;

Es vēlos, lai tava balss šajā janvāra mēnesī2 atskanētu kā pērkona dārdi! Es vēlos, lai tava balss dārdētu tik skaļi kā vēl nekad! tu runāsi Manās interesēs; lai visa pasaule dzird: dienas ir skaitītas, un vairs nav atlicis daudz laika; žēlastība, kas līdz šim bija ietinusi visu cilvēci, pēkšņi un negaidīti izzudīs… tas notiks tādēļ, lai pasaule apzinātos, cik liela ir bijusi Mana Žēlsirdība un Labestība, kas plūda no Augšienes gadu pēc gada…

tiem, kuri darbojas Baznīcas vienotībai, iesaki palūkoties augšup uz debesīm; vai redzi, cik tālu debesis ir no zemes? tieši tikpat tālu ir viņu sirdis viena no otras, tik tālu viņi ir viens no otra;3 kad beidzot viņi vienprātīgi nolems, ka Lieldienas būtu jāsvin vienā un tajā pašā dienā visiem kopā?

Es esmu noguris no viņu augstajām runām; iespējams, ka viņiem pašiem šī daiļrunība šķiet svarīga, tomēr Manām Ausīm tā skan kā gonga sitiens – tā ir tukšības pilna; vispirms Es nācu runāt ar viņiem, jo biju nobažījies, pēc tam – aiz līdzcietības, tomēr neviens pats līdz šai dienai nepieklusināja savu balsi, lai ieklausītos Manējā;

bēdas jums, kas sakāt, ka kalpojat Man, bet tajā pašā laikā neļaujat Manai Valstībai rast vienotību un noturību! taču tie nebūsiet jūs, kas ienesīs vienotību Manā Valstībā... jo jūs neko nesaprotat un arī nesapratīsiet… ja jūs, neskatoties uz Maniem dievišķajiem aicinājumiem, vēl arvien neesat izpratuši Manas Sirds dziļumus, tad kā gan jūs atminēsiet Mana Prāta nodomus, kā gan izdibināsiet Manas Vissvētākās Sirds bagātības?

Es nerunāju nedz līdzībās, nedz mīklās – Es ar jums esmu runājis skaidru valodu; Es norāju oficiālos Baznīcas pārstāvjus un sapulcināju viņus kopā, lai tos uzrunātu,4 bet vai tie pamanīja Manas Sirds pamudinājumus? viņu pienākums būtu nākt klajā ar oficiālu paziņojumu un lēmumu; tajā dienā, kad Es sarāju autoritātes un atbildīgos,5 Es nevēlējos viņiem uzbrukt, bet gan piedāvāju tiem eļļu, ar ko piepildīt savus lukturus;6 Mans nodoms bija pasargāt Baznīcu no turpmākā kaitējuma; cik no viņiem izstiepa savas rokas pretim Debesīm, lai piesauktu Mani? vai viņi apzinās, ka divas reizes7 Manas Asinis tiek izlietas kā ūdens?

 - kaut Mani vaidi šoreiz sasniegtu viņu ausis … tas, ko bija iestādījusi Mana labā Roka, ir sadalīts divās un pēc tam trijās daļās, bet vēlāk saskaldīts vēl mazākos gabalos; kur ir Manis stādītais vīna koks?8 katru gadu Es gaidīju, ka tas nestu ražu; tas pārklāja ielejas un kalnus, tas izpletās pāri jūrām, jo tā saknes bija Manā īpašumā, Mana mantojuma daļā; Es izpletu tā zarus uz visām četrām debess pusēm, lai tas kuplotu un piepildītu pasauli ar augļiem; tomēr tā vietā, lai apkoptu un rūpētos šo vīna koku, viņi to ir atstājuši novārtā un atļāvuši tam apkārt saaugt ērkšķiem un dzelkšņiem, kuri ir nomākuši tā zarus un nav ļāvuši tam dzīt jaunus asnus; Manis izmeklētais stāds, ko ir iedēstījusi Mana labā Roka, tagad ir nolīdzināts līdz ar zemi; skaistums, godība un augļi, ko tas ir nesis, tagad ir nokrituši zemē kā sabojājušies augļi;

nevajag piepūsties aiz lepnības, neskatieties ar lepni paceltu galvu, ja vairojas jūsu kļūdas un jūsu darbi krīt atpakaļ uz jūsu pašu galvām; Es esmu nācis, lai piepildītu jūsu lampas ar eļļu – tagad aizdedziniet tās, lai ieraudzītu ceļu, pa kuru ejat; ja kāds šoreiz neaizdedz savu lampu un neizmanto to, lai ieraudzītu ceļu, tam tā tiks atņemta un atdota citam; lai viņi lūdzas šādiem vārdiem:

„Ak, Kungs, Tu, kas esi mūsu vidū, gani mūs!

Uzcel Sava Vīna koka vidū Savu ķēnišķo Troni un dod mums norādījumus.

Ikviena svētuma Svētais Kungs, šķīstī mūs, lai mēs spētu pasargāt Tava Nama un Tava Vīna koka vienotību, sirsnībā gādā un pasargā to, ko ir izaudzējusi Tava labā Roka.

Mēs Tevi esam atstājuši, tomēr mēs zinām, ticam un paļaujamies, ka Tu plaši atvērsi Savus Vārtus un ļausi Dzīvības upei plūst pie Tava Vīna koka, un tas atkal dzīs jaunus asnus, un tie nesīs augļus, un, pateicoties Tavam Svētajam Garam – Dzīvības devējam, kurš to apēnos, šis Vīna koks kļūs tik ķēnišķīgs kā vēl nekad. Āmen.”

un tu, Mana Vassula, tavas ciešanas tev iemācīs būt pacietīgai; vai neesi dzirdējusi, ka pacietība rada neatlaidību, bet neatlaidība – cerību, savukārt uz cerības pamatiem tiks uzcelta Mana Valstība; ļauj, lai katra tavas būtības joma tagad pagodina Mani;

Mans Svētais Gars ir apzīmogojis tevi ar Manu Zīmogu, tādēļ nebīsties; mācītāji, priesteri, skolotāji, bīskapi un kardināli atpazīs Gana Saucienu; Es atjaunošu viņu prātus, lai vecais cilvēks viņos tiktu satriekts un lai tie pilnībā apzinātos, ka Es patiešām esmu jau atpakaļceļā, lai pārvērstu visu Savu radību Patiesības labumā un svētumā;

 

nāc, Manu meitiņ, Manu dārgumiņ, Es Esmu ir ar tevi;

 

---